Iepazīsti

Reiz mēs bijām pilsētnieki.Darbs,bērniem skola,mājas,piektdienas vakaros milzīgi garas rindas,lai izbrauktu no pilsētas.

Tagad mēs esam laucinieki un nedēļas nogalēs nekur nav jābrauc.

Mums nav lopiņu,tikai kaķene Anna un suns Fredis.Mums nav arī milzīgu labības lauku,bet ir smaržīgi tomāti un ogu krūmi.Aiz loga troksni taisa nevis kaimiņa auto signalizācija,bet trakie dziedātāji ozolā.

Pati daba mūsu laukos lika izvēlēties nodarbošanos.Te skaistums ir gan virs,gan zem zemes un cilvēki brauc tos skatities.

Mūsu viesi grib dzirdēt,kā skan rīts un vakarā redzēt,kā virs upes un ezera ceļas migla.Viņi grib laiskoties,baudīt dabu un viens otra klātbūtni.

Lauku idille?Ir dienas,kad šeit ir ļoti trokšņaini.Kāzu svinības,laivotāji upē,skolēnu ekskursijas.Tad pat putni apklust.

Bet vai mēs gribētu atkal kļūt par pilsētniekiem?Laikam jau nē…